Naktīs bij' tik daudz gaismas 
Caur dūmaku nav redzama vairs tā 
Kad zvaigznēm aptrūkstas malkas, 
Klusumā apdziest arī uguns mūžīgā 
 
Vairs tikai sārtas ogles tumsā gail 
Un tikai pa retam, kad glāsta vējš 
(Kā pieskāriens sapnī, kad nav bail) 
Liesma, tik silta, tumsu ap sevi dzēš 
 
Bet tas tikai reizēm, kad nelīst lietus, 
Kad nemirkst dubļos un ūdenī ielas 
Tad gribētos piemest sveķainus zarus 
Kad tāsis izdegušas straujās liesmās 
Gribas siltumu, kaut vai mazliet. 
 
Sausi, tik sausi, skan koki un prauli, 
Gausi, tik gausi, mirkst gunskurā pelni 
Bet aukstajā pavasara vakarā 
Es lūgšu tev pilienu sveķu. 
 
01.11.2004 |