 (www.feini.lv) |
| Ontūns Mazpusāns : Gluži kā pasakā... |
| ( iz O.M.© “Esplanādismiem” ) * * * Reiz bija pilsēta, sašķiebtiem vārtiem, Sargā tos onkuļi, deguniem sārtiem, Rokas uz rūsošiem zobeniem balstot, Vārtrūmes caurvējā kājelēm salstot... Viss te ir rimis kopš senseniem laikiem: Nesmaržo pilsētas ķēķi pēc tvaikiem, Neklīst pa ielām vairs ļaudis uz tirgu, Nedzird te zviedzam pat ormaņa zirgu... Vienīgi – augstmanis, apmetnī vecā, (Vēsuma dēļ tas šim uzmests ir plecā) Grābstās pa zemi un pērlītes lasa, Līdzās tam – gaspaža krūtežu kasa... Acis aiz monokļa stikliņiem skatās, Rokas dēļ gļēvuma biškucīt kratās, Plastmasas pumpītis – sirsniņas vietā, (vispār jau – kārojas cēlmetāls cietāks...) Pagrūti pilsētai dzīvot bez dzīves, Brīviem būt pilsoņiem, nezinot brīves, Nerunāt, nedzirdēt, nedziedāt dziesmas, Nejust ne prieku, ne skumjas, ne briesmas... Labi, ka atbrauca klauni no cirka, Smīdināt pilsētu, raudās kas mirka: Modināt sargus, kas vārtrūmē kūko, Augstmani veco, kas pērlītes lūko. * * * Vēl šis/tas (t.i. – daudz kas) = O.M. BLOGĀ: http://ontuns-m.blogs.lv Iegriezies & ievērtē! ;) |
| (20.05.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |