 (www.feini.lv) |
| Nikolajs Agafonovs : Jautājums (eseja) |
| Ja tik mēs spētu atbildēt uz dzīvi ar vienu vārdu, kurš atrisinātu visas problēmas... Ko cilvēki uzskata par dzīves serdi? Un vai šī serde ir kopīga visiem? Mūsu serde ir mūsu pirmsākums. Iepazinuši pasauli apkārt, iepazīsim sevi. Vienmēr būs labie. Būs ļaunie. Bet pa vidu visam tam kaut kāda pelēkā masa, kura nekur nesteidzās… Bet mums jāsteidzas! Jūs dzirdat? Jāsteidzas dzīvot! Ak, cik daudz pasaulē nebūtu padarīts, ja nebūtu pēdējās dienas pirms termiņiem! Steidzieties! Katru dienu dzīvojiet kā pirmspēdējo! Piepildiet katru dienu ar darbu, lai liekoties gulēt zinātu, ka šai dienai bija jēga. Un kas notiks, ja visa dzīve būs piepildīta ar bezjēdzīgām dienām? Mēs paši kļūsim bezjēdzīgi! Mūsu dzīvei nebūs pamata uz kura nomest enkuru. Cik daudz var izdarīt VIENS VIENĪGS CILVĒKS! Ja mēs visi spētu izdarīt tik daudz! Tie daudzie, kuri ir palikuši cilvēku atmiņā gadsimtiem! Vai viņu dzīve nebija darba pilna?! Vai viņi neziedoja sevi zinātnei, mākslai, karam, politikai!? Jā, vairums ir ļauni. Bet vai labāk būt remdenam? Nē! Baltie un melnie, labie un ļaunie. Ja esi bez savas nokrāsas- kaunies! Darbs- lūk mūsu dzīves piepildījums un jēga. Nerimstošs darbs. Kāda nozīme pasaulei bez darba? Kāda nozīme cilvēkam bez darba, bez mērķu, bez prieka, bez vilšanās? Nekāda! Pasaule ir uzbūvēta tā, lai varētu pastāvēt arī bez cilvēka. Un, ja cilvēks nedra neko, tad viņam nav jēgas. Pasaule necieš bezjēdzīgas lietas. Darbojies! Neliec pasaulei tevi aprīt tavas bezdarbības dēļ. Tu vari visu, vai tiešām tu to neapjēdz! Jebkurš šķērslis liekas grūts no attāluma. Bet pieej tuvāk! Vai tas nav tikai mazs pakāpiens? Bet daudzi nobīstas no pakāpiena jau attālumā esot. Un atkāpjas bezdarbībā! Niecīgie, neticīgie cilvēciņi! Neesiet tādi! Neesiet niecīgi! Aizveriet acis un uzdrīkstieties dzīvot! Uzdrīkstieties spert soli pretī cilvēkiem un dzīvei! Darbojieties pretī laimei! Ja ir darbs, tad ir arī mērķis. Ja ir mērķis un darbs kopā, tad mērķis tiks sasniegts. Elementārais nezūdamības likums. Vispasaules likums. Neignorējiet to! Kāpēc jūs ticat tam, ko redzat, bet neticat tam, ko darāt? Kas notiktu, ja bite pārstātu ticēt savam darbam un pavadītu dienas bezdarbībā? Kas notiktu, ja tā izdarītu visas bites? Atbildi mēs zinām, vai ne? Kas tad mums traucē izdarīt tā, lai arī mēs kā bites stropā ieņemtu savu vietu un pildītu savu uzdevumu? Tad arī mēs neizmirsim. Cilvēkam piemīt potenciāls, kā strāvas avotam. Vai mēs pieslēgsim patērētāju, lai avots darbotos lietderīgi? Vai strāvas patērētājs būs elektriskais krēsls, vai virtuves kombains ir atkarīgs no apstākļiem… un no paša avota. Cilvēks nav dārzenis un nav arī parasta elektriskā baterija. Cilvēks var pateikt NĒ un atteikties no pēdējā kumosa pārliecības dēļ. Cilvēks var pateikt JĀ un likt drebēt kalniem. Bet, lai kas tas arī nebūtu- šī griba ir darbs, ko tu pastrādā. Jo darbs pats par sevi nav ne labs ne ļauns. Arī tā sekas ir bez krāsas. Tikai cilvēks piešķir nokrāsu notikumam. Turklāt tikai tad, kad šis notikums nāk pāri šī cilvēka galvai. Dabā viss ir līdzsvarā- iznīcība un radīšana. Ja kāda vieta kļūst pārapdzīvota, tur noteikti ierodas plēsēji. Ja kāda vieta ir pilnīgi izpostīta, tur noteikti ierodas tie, kas vairosies un ar savu klātbūtni aizpildīs brīvo vietu. Bet visa pamatā ir mainība un spēks. Ko nozīmē spēks bez darba? Akmeni kalna virsotnē. Tas var tūkstošgadēm tur gulšņāt, un nekas nenotiks. Bet tiklīdz to pagrūdīs, tas atbrīvos nogruvumu. Darbs pamatā. Spēks- otršķirīgs. Stulba roku vicināšana. Lçmumi- otršķirīgi. Bailes- otršķirīgas. Uzdrīkstēšanās- pirmpamatā. Kas ir darbs bez uzdrīkstēšanās? Gļēvums. Darbs nemaz nevar pastāvēt bez uzdrīkstēšanās. Tāpat, kā gaisma nepastāv miera stāvoklī, kad ātrums ir nulle. Neesiet nulles. Potenciāla gaisma. Ha! Tāda gaisma nemaz nepastāv, tātad arī jūs nepastāvat! Esiet kustībā, lai cilvēki redz. Lai redz gaismu un lai pasaule piepildās ar to. Dariet tūlīt! Piespiediet sevi darīt. Jūs redzēsiet cik tas ir skaisti. Neesiet slinki. Kaut reizi mūžā pasakiet sev: “Es varu!” Un speriet soli pretī sienai… tas taču tikai pakāpiens. |
| (09.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |