 (www.feini.lv) |
| Nikolajs Agafonovs : Zaglis |
| Es nāku tavu smaidu zagt, pār lūpām kā saulīte sasildīt māk; kā vēsmiņa čaboša līksmību sāk, ar smaidu pie sirsniņas nokļūt tā māk. Es nāku tavas domas zagt, kā svaigums pēc pērkona negaisa nāk; kā bezgala putekšņu pavasarī – šīs domas ir putni padebesī. Es nāku tavas cerības zagt, kā rudenī lapas tik krāsainas vākt, kas dzīvības - sula pa pasauli slīd un gremdējas apvārsnī - vakarā spīd. Es nāku tavu mīlu zagt, kā strautiņš pa oļiem tik žirgteni čaukst; un varavīksnes lietutiņš mazs uz ziedošiem zemzariem nosēdams rasu. Es visu tevi nozagšu, kā karaļmeitu vienīgo; aiz zaļajiem laukiem aizbēgšu un pilī pie upītes paslēpšu. |
| (18.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |