I
Baznīcas tornis pārdur mākoņus
Uz tavas pieres izkūst gabals cukurvates
(man tiešām to ļoti gribas nolaizīt)
Divas sievietes ar iepirkumu maisiem
lēkā klasītes
uz asfalta gandrīz izdzisušajām zebrām
II
Pianisti ar uzlocītām piedurknēm
malko kafiju
pašā jaunākajā kafejnīcā
Un es tikai noskatos
kā viens no viņiem norij pēdējo kumosu halvas
III
Uz tuvākās terases
elkoņus atspiedis guļ kāds bāra īpašnieks
Un man liekas
ka viņš ir tas pats ar ko es dejoju vakar
Es viņu atpazinu pēc nenodzītajiem bārdas rugājiem
kas vienmēr tik asi dūra tieši vaigos
IV
Uz skrejceļa ik pa laikam izskrien meitene
ar šaurām acīm un melnām matu šķipsnām
Un lūdz garāmgājējiem
Lai kāds uzdāvina viņai mazu gabaliņu mēness
V
Mēle vēljoprojām izgaršo cukurvates saldo garšu
Un acīs dzirkstī sīkie šampanieša burbulīši no plastmasas glāzes.
Mēs atkal nolaižamies zem koku galotnēm |