pureņu putekšņi upesgrīvā zeltu purina
ne tā
nopļautā zāle dūmakainā agonijas tvanā ietin
ne tā
jūras vilnīši saulē rotājas, vizulīšu krelles zosādai lipina
ne tā
ap laivu zivis draiskojas, cepienam uzprasās
ne tā
Jāņunakts medals puncīšus klunkšķina, prātus līksmo
ne tā
priežu skujas sūnu spilvenos smaržo, abus aicina
ne tā
kaisles skudriņas ap nabu tekalē, izvirdumu gaida
ne tā
cik skaudri
nolemti
man tevis pietrūkst
tā
|