| pie griestiem karājas mirušas rozes
 un es slīkstu
 skaudīgas
 pielūgsmes krampjainā
 lēkmē
 
 mana netradicionālā puķu-bērnība
 
 mums tagad spokojas puķu-
 -bērni
 par sausajām sezonām
 un musonu lietiem
 rožu plantācijās
 
 un es gaidu iespēju
 šādi pielūgt tevi-
 acis ir divi vēstures pieminekļi
 kurās tu ieslogi visu dārznieku slāpes
 pēc tuksnešu žogiem ap viņu dārziem
 kad pulkstenis nosit tukšpadsmit
 
 tu guli zem mirušām rozēm
 un es rakājos sausajās ziedlapās
 lai atrastu kur mūsu pulss
 un puķu-bērneļi gulētu mierīgi
 |