 (www.feini.lv) |
| Efeja : Mūžam maza nevaru es būt |
| Neskaties tik bargi, tēvs. Nenosodi mani ,māmiņ. Mūžam maza nevaru es būt, Ļaujiet man pieaugušai kļūt. Vairs nevēlos pie rokas turēties, No visa vairīties un baidīties. Laiks pašai savu ceļu iet, Un pašai savus mezglus vaļā siet. Jau manā dzīvē kāds ir ienācis, No matiem sārtās lentas izņēmis. Viņš ļāva cirtām vējā plīvot, Un atdeva man prieku dzīvot. Viņš lika uzplaukt sapņu ziediem, Tik maigiem un tik brīnišķiem. " Savs laiks, ir bērnam būt, Savs laiks ir pieaugušai kļūt." Viņš klusi teica, Ar smaidu, jauno būtni manī sveica. Es vēlos augt un veidoties, Ar cerību nākotnē raudzīties. Vēlos sasniegt visu, kas sasniedzams. Vēlos izbaudīt visu, Kas izbaudāms. Kaut arī daudz kas nav pa spēkam, Es neļaušos izmisumam pelēkam. Jo neesmu vairs maza, Neesmu vairs viena, Kā apmākusies rudens diena. Jo ir kāds cilvēks, kurš neļaus man skumt, Neļaus asaru mākoņus stumt. Nedusmo, tēvs! Nerājies, māt! Vēlos es savu dzīvi sākt. |
| (25.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |