 (www.feini.lv) |
| Gita Mullere : Eņģeļa bēdas |
| Atnāca uz zemes reiz eņģelis balts, Kad ziema un aukstums bija tik salts. Gāja pa ielu eņģelis lēnām Un lūkojās apkārt uz pārslām tik mēmām. Puten’s kā varmāka pieņēmās spēkā Un pūta un svieda sniegu tam sejā. Tas lauza un slaucīja ceļu ar sniegu, Pār pasauli kaisīja aukstumu liegu. Bet eņģelis nerimās, meiteni meklēja, Caur puteni baltu u vēju tas skrēja. Pēc meitenes mīļās tas sauca un kliedza, Bet vējš – skaļais varmāka – visu tam liedza. Bija jau rītausma - tumša un mēma, Tālē jau ausa saulīte lēna. Bet eņģelis nerimās, meiteni meklēja, Caur puteni baltu un vēju tas skrēja. |
| (25.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |