 (www.feini.lv) |
| Gita Mullere : Murgainais rīts |
| Aust tāds murgains sāpju rīts, Lielām mokām pavadīts. Saule bāla ceļas stāvus, Mākoņus ķer stariem blāvus. Asas vēja brāzmas pūš, Rītam savas bēdas sūdz. Migla, balta, visu skauj, Sauli, kokus maigi glauž. Tālumā, kur egļu sils, Stiepjas ezers – zils, tik zils. Vēl, tur tālāk ēnu ķēmi Lien caur miglai mēmi, mēmi Putni sēras dziesmas dzied, Mākon’s tumšzils sauli liedz. Lietus līst ar lāsēm vēsām, Kā asaras pār saules bēdām. Migla paplēn, pazūd projām, Aizmūk ķēmi baisām sejām. Lāses visam aiziet liek, Bēdas sēras projām iet. Vairs nav sāpju, bēdu ar’ Saule beidzot spīdēt var. Mākon’s lēnām projām iet, Nevēlās vairs sauli siet |
| (25.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |