 (www.feini.lv) |
| Gita Mullere : Dzejnieks |
| Ar salauztām domām klīst dzejnieks pa ielu Un raugās tur tālē, kur mēness gaist Domās par pagātni nerod tas mieru Un, atmiņas skumjās, asaras raiš. Klīdis pa ielām līdz rītausmai dzestrai Tas tagad bez spēka aprimst u stāj. Raugās tas debesīs pretī saulei spožai Un tālē putni tam atvadas māj. Tad skumjās atmiņās iznirst sēra doma, Ka dzejnieka liktens kā putns ir prom Un tagad vien čaula bez serdes ir miesa, Bet dvēs’le kā putns ir lidojis prom. Vēl salauztais acu skats lūkojas tālē, Kur putni kā pūkas prom trauca Un skumjas domas projām bālē, Kad kāda balss no sirds kaut ko sauc. Bij’ dvēsele rakstniekam spožākais zelts Un cerību, ticību, domu tik daudz, Bet viss tas kā ledus izkusa salts Un palikt vien spēja sirds, kas tik sauc. |
| (29.06.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |