Un es klaiņoju pa zvaigžņotām debesīm
Soļiem izmīdītas zvaigznes klupina
Guļ visa pasaule zem manām kājām
Tai vairs nepieder nekas
Viss man un vienīgi man
Visas lauztās sirdis
Un visi salāpītie smaidi
Visas ciešanas un nopūtas
Visas žēlabas un vaidas
Asaras un kritieni
Nezūdošais ļaunums
Un cilvēku neaprobežotais stulbums
Viss zem manām kājām
Es tev,sasodītā pasaule
Ar cilvēkiem kā maitu lijām,
Nelūdzu šo sarkano paklāju
klāt zem manām kājām
Sargenģeļi nemēdz mirt
Tie mirst,kad tiem vairs netic,
Kad tos neuzklausa,
Kad tos uzskata par pašsaprotamiem
Neliec tam izlikties mirušam,
Lai maitu lijas neapēd!
|