| Svētais no priekšpilsētas Svētais no nolaistākā pilsētas rajona
 
 viņš ierodas tur kur
 citi kāju nesper
 viņš iekuļas kautiņos
 viņš zog veikalos
 
 Svētais ir mirdzums naktī
 kad visas spuldzes izdegušas
 ieraugot Svēto sirds kļūst mierīga
 
 reiz Svētais no priekšpilsētas
 nokļuva zudušo cerību ielā
 un iznācis no tās nokliedzās skaļi
 tik skaļi ka atbalss vēl šodien dzirdama
 
 viņš atgriezās ar saucienu -
 mēs visi esam sačakarēti!!!
 mēs visi esam sačakarēti!!!
 
 kāda tava vaina kāds tavs prieks
 jautāja Svētais ikkatram kas palīdzību lūdza
 bet sauciens no viņa lūpām neizdzisa
 
 šodien priekšpilsētā skan sēru zvani
 tos nedzird tie kam nekas nav svēts
 tos dzird tie - atstumtie
 viņu Svētais šodien nomira
 viņš iešāva lodi sev deniņos
 ar saucienu uz lūpām -
 mēs visi esam sačakarēti!!!
 |