 (www.feini.lv) |
| Efeja : Kaut sidrabs tavos matos viz |
| Kaut arī sidrabs tavos matos viz, Un gadu nasta nav vairs viegla, Tu vēl joprojām stalts kā ozols esi, Un neizsīkstošs ir tavs dzīvesprieks. Vēl spēks un enerģija tevī kūsā, Vēl prāts ir ass, Kā tikko uztrīts asmens. Un tā tas būs vēl daudzus, daudzus gadus. Jo sirds vēl jauna tev Un tādēļ arī pats tu jauns. Es zinu, Tavs dzīves ceļš nav bijis viegls. Gan smagi strādāt nācies tev, Gan šo, to zaudēt . Nav viegla bijusi tā rūpju nasta, Ko liktens tavos plecos vēlis. Un tomēr, Ne mazums prieka piedzīvot tev nācies. No kuriem sirds sāk līksmāk sisties, Un sejā atplaukst saulains smaids. Tu vari lepoties ar daudz ko, tēt. Ar paša rokām celtu māju, Un melno, «biezo» auto. Ar savām trijām meitām, Tik mīļām un tik daiļām. Ir tev vēl brāļu, māsu pulciņš, Un draugu tev ne mazums ir. It visi tevi mīl un ciena, Jo labāka par tevi nav neviena. |
| (07.07.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |