 (www.feini.lv) |
| Artis Ostups : Tilts |
| Es eju pār tiltu, kas noslēdzas blakus miegainam bērnudārzam, un redzu, kā apsnieg stadions, kā tramvajs pasvītro tumsā ieputinātu debesskrāpi. Manu pakausi rotā sarecējusi asins upe, to pamanu, kad piekārtodams kapuci sagriežu rokas pret apdrupušām stikla lauskām. Es esmu nožēlojams. Jūtu, kāju pirksti jau kļuvuši pavisam zili, asinsrite apstājusies papēdī. Es biju pārāk piedzēries. Es klaigāju un spēru meitenēm, kuras negribēja ar mani dejot. Papagaili, kura būrītis bija novietots uz ledusskapja, es aplēju ar viskiju. Kad gāju ārā no virtuves, kāds zeltainu treniņbikšu īpašnieks pret manu galvu izšķaidīja līdz pusei izdzertu alus pudeli. Tad pieskrēja vēl pāris sportisku čaļu un izmeta mani ārā no siltā dzīvoklīša. Tilts sazarojas sārtās pusnakts švīkās. Man joprojām reibst galva. Pieduru roku savam kreisajam sānam. Aizlokās ledainas tirpas. Iespējams, pirms tilta bijis kāds soliņš. |
| (07.07.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |