 (www.feini.lv) |
| Laura : Bēgot pretīm |
| Vēl Vecrīgas vareno baznīcu torņi Sirds dzīlēs viegli atraisa tumšu smeldzi, Vēl pavasara gleznaino vakaru toņi Dvēseles rētās nespēj liet gaišu veldzi.. Tik zvērīgas un alkstošas plešas sāpes, Bet gaisis sapnis vairs nespēj remdēt un sniegt.. Tik nežēlīgas un mokošas ārdās sāpes, Un dzimušais nomods iespēj vien ņirgt un liegt.. Jau domu zirgi kā drudzī skrien Pretīm tiem vecajiem soliņiem, vecajām ielām, Kur pagātnes dimensijā laimes mirkļi brien, Pretīm sen zudušas laimības vietām, Kur tagadnes dimensijā klusas sāpes lien.. 25.12.2003 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |