 (www.feini.lv) |
| Ilona Zeltiņa : Sniegpārsla logā |
| Balta sniegpārsla pieskaras manai loga rūtij.Tu esi pamanījis , cik tā skaista? Katrs raksts baltajā pārslā stāsta par kaut ko īpašu- gluži kā par dzīvi. Mēs katrs zīmējam savu rakstu caurspīdīgajā dzīves logā. Tu man jautāsi:" Kāpēc caurspīdīgajā?" Es gluži vienkārši atbildēšu:" Tīrs logs vienmēr ir caurspīdīgs, tīra dvēsele vienmēr ir citiem redzama kā uz delnas, un tādu ir vieglāk ievainot.” Tāda dvēsele neprot melot un izlikties, tā ir atvērta. Tev patīk tīra māja? Tu teiksi:" Jā, protams!" Bet vai Tu reizēm , slaukot putekļus mājā, neizmet tos savā dvēselē? Varbūt tas ir Tavs papīrgrozs? Paskaties, cik tai ir viegli un ērti sēdēt putekļainā krēslā ar papīra kroni galvā un valdīt pār Tavu apziņu, likt melīgiem vārdiem klīst pār Tavām lūpām un priecāties par to, kā " caurspīdīgās " dvēseles cieš. Tādam cilvēkam māja ir tīra, bet man tajā nepatīk ienākt, jo katrs spodrais stūris glūn uz mani ar viltīgi sakārtotu skatienu. Tu jautāsi- kā skatienu var sakārtot? Es atbildēšu- tā kā tajā brīdī ir izdevīgi. Man nepatīk ienākt tur, kur māja spodrībā mirdz, bet dvēsele uzsūc visus netīrumus. Tas nav godīgi! Tur mana dvēsele sāpēs kliedz. |
| (14.07.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |