miglā ietīta kaija un suns
saules lampa dūmakā blāvo
kā ezītis miglā es jūrā slīdu
griezties dejā ar vilni sāļo
jūru neredz, tik sadzirdēt var
klusu elso nopūtās dziļās
manām kājām sāk glauzties klāt
grib dzelmes slazdos ievilināt
tfu-tu, nojūgusies trakā zivs!
ko biedē mani, rāmo deju jauc
es taču ezītis miglā
tik ezītis jūrā balts… |