 (www.feini.lv) |
| Linards : Zvribuļputen’s |
| Skumjas debess pašā malā Mākoņi ir sanākuši, Vecie post-padomju vēji Zvirbuļus ir sanesuši. Maziem, mīkstiem, baltiem spārniem, Čiepstēdami lejā spiedz. Pilni pagalmi ar tādiem - Zvirbuļputen's sagriezies. Milijons mazu rožu lapu Pavasaris zīmē sūta. Zemei muti dara slapju, Uzplaukst zaļa labsajūta. Dažiem netīk. Tie aiz dusmām Soļus bruģī stingri sit. Nav ko sist! Man smaids no lūpām Šādā laikā nemēdz dzist. Te man pēkšņi pazūd elpa. Stāvu es kā koka tēsts. Nav vairs svarīgs laiks un telpa, Skatiens tavs uz mani vērsts Īsa ceļa vienā galā Stāvi Tu, bet otrā - es. Divas pārslas izkūst dvašā, Saplūst kopā dvēseles. Pazūdam mēs baltā jūrā, Galvu reibinošā valsī. Sauc kā gribi, bet šis putens Runā mīlestības balsī. |
| (16.08.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |