 (www.feini.lv) |
| Alienz : Pelēkā migla |
| Kad prātu pārklāj pelēka migla, Ir sāpēm pakļauta tuva cilvēka sirds. Un šķiet, ka lauska no stikla Visu līdz galam novedīs. Sāpju šaustīta sirds zaudē varu pār prātu Un vārdi plūst nedomājot līdz... Pelēkā migla padara mani apmātu, Kur gan garā vāju cilvēku tā novedīs... Un pēkšņi, kad zibens triecas man krūtīs, Iesmeldzas sirds un kliedz - ko ellē tu dari?! Nav iespējams vērst atpakaļ, ko otrs ir jutis Gluži kā enkurs velk mani dzelmē pateikto vārdu svars. Man smags kamols kaklā un stiklainas acis Un nokaitēts tērauds manu sirdi griež, Bet viss, kas pelēkā miglā sacīts Manu sirdi dziļi dubļos spiež... |
| (17.08.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |