 (www.feini.lv) |
| Poena : Trīs dienas |
| Lietus čala. Es pievēru acis un sajutu Tavu elpu sev blakus. Pat lietus nespēja to noslāpēt. Maigi noglāstīju Tavu vēso seju un mūsu lūpas saskārās. Tavi sirdspuksti kaislīgi paātrinājās. Mēs klausījāmies klusumā kā dziesmā. Lietus čala mūs sajuta. Es noglāstīju Tavu vēsi maigo seju no lietus pilēm. Mēs esam brīvi. Tavas lūpas pieskārās un čukstus teica man: "paliec!". Tu esi kā maiga lietus pile tuksnesī, kas veldzē mani. Tu esi kā nesaprasta adata, kas iedūrās man sirdī. Mēs esam brīvi. Mēnesgaisma. Mēs ejam peldēties. Tavs sejas atspulgs vizuļojošā ūdenī iestrēga man atmiņā. Tu esi tāda viena. Nevienam nav pa spēkam noķert mēnesi. Smaids. Es jūtu Tevi. Mēs apkampāmies peldoties un slīdējām dzelmē. Mēs esam brīvi. Tavas lūpas man pieskārās. Mēs esam dzīvi. Zvaigznes. Tu smaidīji. Zvaigžņu šalkoņā es vēroju Tevi un atsmaidīju. Mēs atdevāmies zvaigžņu šalkām. Sirds puksti strauji paātrinājās. Saullēkts. Oranžās debesis mūs apņēma. Mēs lūkojāmies saullēktā. Tu apskāvi mani karsti un piespiedi sev cieši klāt. Mēs dejojām un slīdējām līdz ar saullēktu pāri šai pasaulei. Mēs pacēlāmies mākoņos, kas viļņojoši skan. Vējš. Klausoties vējā mēs dzirdējām viens otru. Es sūtīju Tev savas domas. Kliedzu vējam, lai sadzirdi mani. Kliedzu vējam, lai Tu nāc pie manis. Klusums. Sadzirdēju atbalsi. Tā Tava mīla. Ziema. Sniegs slīdēja pār Taviem matiem, pamazāk kūstot. No lāsēm savilkās piles un lēnām tecēja pār Tavu ķermeni. Es apskāvu Tevi. Mēs esam viens, kas šajā pasaulē dzīvo kā ūdens lāses un saplūst vienā. Nopurinot sniegu no matiem Tu sāki smiet. Asara pēc laimes izslāpusi. Mēs esam dzīvi. Mēs tikai kopā esam dzīvi. Fantāzija. Padebeši sarāvās. Tu stāvēji un gaidīji mani tai zaļajā pļavā. Es skrēju cik spēka un nokritu pie Tavām kājām. Sirds. Tu apgūlies man blakus. Mēs zinājām. Domas. Tu jūti manas domas. Tās trauc vēja ātrumā. Tu dzirdi manu sirdi, tā trauc pēc Tevis galējībās. Sapnis. Mēs dzīvojam vienā sapnī, kur lidot un mīlēt spējam. Tur šaubu ēnas nav it nevienas. Mūsu sirdis zina, ka šis sapnis ir bezgalīgs, jo mēs to vēlamies. Mēs esam dzīvi pat šai sapnī. Mēs kopā esam brīvi. Piepildījums. Mēs esam šeit dēļ katra, tik sirdī patiesu piepildījumu un mīlestību varam sniegt viens otram. Dzestrums. Rīta avotā Tu noskaloji savu seju lēni. Es skatījos un smaidīju. Ieraugot mani vērojam, Tu šļakstus devi. Smiekli valdīja pār mums un mēs sajutām kaislo dzestrumu, pat strāvu nevajadzēja. Tu pienāci klāt un ar savām dzestrajām rokām pieskāries man pie sirds. Abpusēji. Sestais prāts, priekšnojauta, intuīcija. Mēs esam tālu, turpretī sajutam viens otru – kā es jūtu vēju, tā Tu mani, kā Tu jūti sauli, tā es Tevi. Mēs abi jūtam lietu un zinām viens otru. Nekas, mēs tiksimies un puskautri klusēsim trīs dienas. Piektās dienas vakarā mēs sajutīsim lietus čalu, mēnesgaismu, zvaigznes, saullēktu, vēju, ziemu, fantāzijas, domas, sapni, piepildījumu, dzestrumu un sesto prātu, priekšnojautu, intuīciju. Mēs tikai kopā esam brīvi un dzīvi. |
| (21.08.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |