 (www.feini.lv) |
| only_me : Laimīgā Oāze 2 |
| Tuksneša vidū Oāze bija. Strelcija un Orhidejs tur mita. Oāzē laime vien bija, Skaistums un greznība ar. Neviens bēdāties nespēja: Par ko gan lai raud? Strelcija un Orhidejs bez gala Par Citurieni vien runas veda. Maziem esot, pasakas dzirdot, Nekas cits atlika kā padomāt: Kas šī par vietu, kas laimē tīta, Kas citur ar teikām un mītiem vīta? Izauguši, mācības nobeiguši, Viņi bij` gredzenus mijuši Patstāvības pasaulē iegājuši, Viņi vēl nebija miruši. Klusībā Orhidejs plānus kala, Par to, vai Tuksnesim ir kāda mala, Par to, ka varētu doties prom Un redzēt Citurieni. Viņš pat nezināja, Ka Strelcija par to pašu domāja. Tā viņi, neteikdami nevienam, Devās prom uz “dažām dienām”. Pēc gadiem, apmēram pieciem, Pāris nonāca pie pirmajiem ciemiem. Pa gadu viņi iepazina tos, Cilvēkus, viņuprāt, savādos. Ar laiku Orhidejs un Strelcija saprata, Ka Laimīgā Oāze sliktāka. Citurienē nav ne zelta, ne dimantu, Bet ir daudz jūtu citādu. Gan ļaunums, gan naids. Tai pašā laikā arī laime un prieks. Un galvenais- ne Strelcija, ne Orhidejs Vairs nejutās lieki. 22.03.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |