 (www.feini.lv) |
| only_me : Vēstule eņģelim (veltījums fuul) |
| Kā iet? Ko dari? Kā ar eņģeļiem? Man? Man viss labi. Kā parasti. Blakām čuč mazais sunītis, un deg sarkana svece. Vakar staigāju pa veikalu un pēkšņi pamanīju vienkāršu, sarkanu sveci. Sagribējās. Tagad tā deg un rada savādu miera noskaņu. Nāk pavasaris. Beidzot! Virs savas gultas pakarināšu krāsainus tauriņus – lai lido, kamēr apnīk. Man ļoti gribās pavasari, vasaru. Mm... Iedomājoties vien, kūstu no laimes. Jūra, saule, siltums... Viss, ko un kā es gribu. Jauki! Savā ziņā es gribu mirt. Bet ne jau tāpēc, ka es tur būtu baigā nabadzīte vai kā. (Manuprāt, no pašnāvības nav jēgas.) Man gribās mirt, lai redzētu reālus eņģeļus. Pavisam īstus, nevis tos, kas iemiesojušies cilvēkos. Bet man gribās dzīvot, baudīt visu, ko man sniedz šī dzīve, lai varētu nākamo novērtēt. Man ļoti patīk filozofēt un, kā redzi, darīt to arī vēstulēs, un man likās, ka Tev būtu interesanti palasīt. Varbūt atceries, varbūt nē, mani sauc Zelma. Manu vecvecmāmiņu arī tā sauca, arī uzvārds bija tāds pats. Un tāpēc, par tiem eņģeļiem runājot, man arī varētu būt tāda iespēja kādu no viņiem satikt, jo mana vecvecmāmiņa ir mirusi. Uz viņas kapakmeņa rakstīts tāds pats vārds un uzvārds kā man. Gan jau ne jau visi eņģeļi zina, ka es esmu dzīvā Zelma, un kādu nakti viens no eņģeļiem nakts vidū klauvēs pie mana loga. Svece vēl deg... 22.03.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |