 (www.feini.lv) |
| Gita Mullere : Nodevīgi skaistais mirklis |
| Nodevīgi skaists Dus mēness bālais vaigs, Kaut kur pie horizonta Pazaudējis prātu. Tavs acu skatiens - Nesaprasti pelēks Ir iegrimis ūdenī, Kas netīrīgi melns. Pie uguns liesmas Norimuši vārdi, Nav sadzirdama skaņa, Ir pamirusi nakts. Tu sēdi kluss, Tev nedzīvs acu skats, Kas dzīvo atmiņās, Par to, kas bijis nav. Kaut kur pie ziemeļiem, Aust saules blāvais stars. Un cauri melnumam Steidz izjaukt klusumu. Es viņu ienīstu, (Sauli – es domāju) Jo gribēju vēl dzīvot, Te tavā klātbūtnē, Ar skatienu - uz debesīm! Dziest sveču gaisma, Ugunskura kvēls. Jau saule parādās iz horizonta Un spožiem stariem māj. Tā nesauc vārdā rītu, Bet zina’ - Tas pienācis Un mums ir jāšķiras. |
| (02.09.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |