|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es neciešu rozes | Autors - Klusais mīlētājs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ziedošās ievās no mīļās es slēpjos.
Kā viņas smaržo, smaržo - kaut dej!
Lai baltajā vilnī sniegbalts es tērpjos -
Atrod tā mani un laimīgi smej.
Skauj mani, mīļā, es glāstīšu;
Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..!
Ceriņu krūmā, notupies gaidu,
Tikšanās mirklis tālu vairs nav.
Ieraugot viņu, nevaru - smaidu,
Mīļā priecīgi saka man - čau!
Skauj mani, mīļā, es glāstīšu;
Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..!
Skurbais jasmīns sedz debesjumu,
Jaukajai pēddzinei skatienu liedz.
Tomēr, par lielu man pārsteigumu,
Viņa caur zariem man roku sniedz!
Skauj mani, mīļā, es glāstīšu;
Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..!
Pie rožkrūma košā kā apburta stāv,
Neredz tā mani, bet lūkojas ziedos.
Jau saulrieta stari pamazām blāv,
Dievs, vai kādreiz prātu man dos..?
(23.10.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|