|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gadu mijā. | Autors - Rupeklis
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ziemas rītā vēsā,
Nokrakšķ koka zars.
Atkal gads viens aiziet,
Katram gadam svars.
Vienam tas ir paviegls,
Citam ļoti smags,
Tāds nu viņš ir bijis,
2006. gads.
Kādam mīla radās,
Kuram nāve...tā...,
Viens jau piedzimst gadā,
Cits aiziet atmatā.
Gads uz gada nekrīt,
Krītam tikai mēs,
Gadi paliek mūsos,
Mūsu dvēselēs.
Jauno gadu gaidot,
Sapņus lolojam,
2007.
Gadu sveicinam!
(27.12.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
