|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gaišais zieds | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz dzīvoja kāds gariņš,
Pavisam, pavisam maziņš.
Tas visu dzīves noteica
Un visus mīlēja.
Viņš katru rītu nāca,
Un laumiņu sirdis sauca.
Tad no visām malām,
Pār simtiem tūkstoš salām.
Te laumu ziedi plauka,
Un gariņš ziedputekšnus slauka.
Tad atnāk ezera velns,
Ļoti zaļš un pavisam melns.
Tad vienmēr sapņi beidzas,
Tik putekšņi joprojām beras,
Un laumiņu asaras veras
Un tūdaļ gariņam kaklā karas.
Un katru vakaru nojauna,
Mazs gariņš laumiņu sirdis sauc,
Tad tikai viena putna spalva,
Prom uz nakti trauc.
Laumiņas ir gluži kā eņģeļi, un par tām ir vērts rakstīt un pasapņot.
Zefira.
08.04.2004 (19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|