|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spēles ar bailēm. Piektā spēle “Vientulība” | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jau no zīdaiņa vecuma mēs spēlējamies ar vienatnē palikšanu. Kliedzam un brēcam, kad mamma ir pāris soļu atgājusi. Vai aizmiegam, ja neviens nepievērš kliedzieniem uzmanību. Smilšu kastē gribam reizē būt vieni un cept kūkas, bet reizē – lai ir apkārt bērneļi, kuriem nedot formiņas...
Pieaugam un izviešam sarežģītu spēli ar savu vientulību – paši to tā definējam, jo skan iespaidīgāk nekā vienkārši – esmu viens... Varbūt gribu, bet, ja vientulība, tad negribu, citi tā sagroza. Un spēlei ir visiem nesaprotami noteikumi, jo – no vienas puses – cilvēks reti kad ir viens vai vēl retāk vientuļš, bet paspēlēties taču ir interesanti, parisināt jautājumu – kāpēc esmu viens? Kāpēc vientuļš? Aha, tā jau ir viela domām un pārdomām...
Spēlējoties ar vientulību un vienatni, mēs to arī iegūstam... un, lai pabeigtu spēli, ir jāiziet tā līdz galam... Vai mēs esam gatavi “Džumandži”?... Bail...
09.08.2004 (19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3774
Kopā:8894261
|
| |
| |
|