|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bija | Autors - kurkulis
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Bezcerība, visapkārt tikai viena vienīga bezcerība.
Es lūkojos apkārt, mēģinot saskatīt vismaz kripatiņu gaišuma, mīlestības.
Bet tās nav...
Man paliek šausmīgi auksti un vientulīgi.
Žēl.
Žēl, ka pati esmu vainīga.
Žēl, ka agrāk neapzinājos, cik daudz man tiek dots katru dienu, katru minūti.
Bet tagad...
Tagad jau ir par vēlu kaut ko censties atgriezt.
Varbūt tā šķiet tikai man, bet viss, kas man bija, tagad ir zaudēts.
Un bija man daudz...
Tik tiešām daudz.
Man bija gan tuvi cilvēki, gan viņu atbalsta, mīlestība, un, pats galvenais, mana dvēsele bija tīra un aizraujoša.
Man bija nepieciešama dvēseles barība.
Diemžēl...
Diemžēl mana dvēsele ir kļuvusi tik trula, ka vienīgais, kas man ir vajadzīgs ir tikai ēdiens.
Mani vairs neaizrauj filozofija un citas interesantas lietas, kā tas bija agrāk...
Bija...
Laikam pārāk bieži man nākas lietot vārdu „bija”. (30.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 22584
Kopā:8955516
|
| |
| |
|