|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vaboles | Autors - Edgars
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vaboles lielas un vaboles mazas
Līp man tās klāt kā āzim kazas.
Nav kur noslēpties, nav brīvas telpas,
Glābiņu meklējot, pietrūkst jau elpas.
Vaboles ēd mani dienu un nakti,
Mutītes virinot ievēro takti.
Es esmu kā ābols, ko tārpi grauž,
Kā asfalts, kuru nezāles lauž.
Vaboles zina, kur sāpīgāk kost,
Zina, kur nevaru dabūt tās nost.
Uz muguras, ausīs, degunā, matos!
Es bezspēcīgi drebuļos kratos.
Vabolēm patīk sajust kā ciešu,
Jūt, ka striķi ap kaklu siešu.
To gaida vien, kad no dzīves mukšu,
Tad atstās no manis tik vietu tukšu.
(16.10.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 7232
Kopā:8890051
|
| |
| |
|
Autori
