|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cik mīlestībai liels spēks... | Ievietojis: meitene no kaiminu maajas |
Komentāri (15)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Piecelties un iet,īstenībā tik gruuti,ja nav vairs cerības,ja vairs nekas nespēj palīdzēt,ja sāp tik ļoti sasistie spārni....
Ak,viņa piecēlās un gribēja lidot,viņa vēl nezināja,ka spārnu viņai vairs nav...Tie bija salauzti no tik smagā kritiena...
Vai var buut kaut kas šausmīgāks un sāpīgāks par mīļotā cilvēka nodevību?
Viņa juta neizsakāmas sāpes,bet cerēja,ka spārni nav skarti...Viņa nevarīgi piecēlās un sāka iet,bet tai pašā brīdī saļima,viņa saprata,ka spārnu vairs nav...Tajā brīdī viņa aptvēra to,ko līdz šim negribēja saprast,to,cik nelietīgi rīkojās viņas mīļotais cilvēks...viņa apzinājās visu,un lai cik dīvaini tas nebūtu,viņa piedeva,jo patiesi mīlēja...Meitene saņēma pēdējos spēkus,nometās ceļos un vārgā balstiņā čukstēja: "Mīļais Dievs,piedod viņam,jo viņš nezina ko dara "
Pēc šiem vārdiem viņa nokrita guļus un vēl pēdējo reizi pateica trīs tik nozīmīgus vārdus-Es Tevi mīlu!
(19.11.2007) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
