|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atmiņas | | Ievietojis: ArtursM_ |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atmiņas vieglas
Kā putekļu mākonis mazs,
Ceļas uz augšu,
Izbārstās tur, kur nav nekā.
Gribu lēkt pakaļ
Un aizsniegt to visu kā bērns,
Ar domu spēku
Pārstrādāt sevī to vēsmu.
Tik balti padebeši
Kā kronis pāri jumta malai.
Tik saldi pieskārieni
No tevis nāk ,no tevis nāk..
Es ilgojos pēc tevis
Kā bezdelīga nesaprasta.
Es viens bezgalībā
Apmaldījos, Apmaldījos..
Pieverot acis -
Es esmu jau citur kaut kur,
Pieliekot roku
Kā atvairīt spētu to.
Atmiņas zudīs,
Bet kā vējš ir vajadzīgs laiks.
Nerunāt lieku
Vēlos pasaulē aizlidot.
(17.01.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 15447
Kopā:8881388
|
| |
| |
|
Autori
