|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Turpinājums sekos | | Ievietojis: liu |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Esmu izdzērusi mēness sāpju dziru,
Nu dzied putni: "Liru, liru...!"
Nenomiru!
Nu viss vienaldzīgs, ko lopi mauj,
Ka tik kādu vārgo nenokauj (!)
Manās sadrupušās smaida pilīs
Noteiks to, kurš staigās, miris
atmiņās, viens zibsnis
Izgaismo brīdi, vienu sprīdi
Pāri četriem, pāri pulksteņa sitieniem svešiem,
Tik viens mirklis, kaistošs sirpis
Nocērt pagātni no nākamības
Solis - pārlaicībā
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _
(02.02.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3143
Kopā:8885962
|
| |
| |
|
Autori
