|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dvēseles asaras | Autors - sauļuks
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāpēc mana dvēsele atkal raud?
Kas man kaiš?
Es tikai redzu sevi spogulī
Spogulī, kas parāda vienu
Mani...
Vai es smaidu, vai raudu,
Tās rāda tikai vienu
Mani...
Manas acis...
Tās ir kļuvušas kā ezera virsma.
Acis, kas mirdz kā kristāls,
Bet nevis aiz laimes!
Tās kā dziļi akači velk dziļāk
Tajās atspīd tikai tumsība.
Es vēlos to izdzēst
Es nespēju to izdarīt
Kāpēc?
Kas man kaiš?
Es vairs nepazīstu sevi
Es vairs nejūtu sevi
Man ir zudis prieks
Manas izjūtas...
Viss...pietiek...
Tam jādara gals!
(21.05.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
