|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bez vārdiem | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad pavasara lietus noskalojis Tevi,
asarām mirdzot
un nožēlām sirdī,
Tu pretī atkal man nāc.
Tik klusa.
Bijīga.
Un vij man rokas apkārt,
apkļaujot,
un asaru plūdos.
Tu atver manu cieto sirdi.
Lai kopā būtu vienā laikā.
Liekot peldēt atkal dzīvē.
Bez vārdiem.
Saulrietā.
(26.05.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 14739
Kopā:8880680
|
| |
| |
|
Autori
