|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zūd.. | | Ievietojis: Ivetta |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pirkstu gali vāji tvarstas,
Rokas stiepjas, bet nesatver pretējo...
slīd...
Un sirds nežēlīgi žmiedzas
tā it kā kāds spiež un pušu plēš,
liek just, ka tiek kāds zaudēts...
kāds kas mīļš un sirdī dziļš...
Un viss paliek tik atmiņās...
Sāp...
Nežēlīgi...
jo nav vienalga...
jo mīļš, kas slīd no rokām ārā...
jo mīl...
klusumā...
tik žēl, ka nesadzird
vai negrib dzirdēt...
(21.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
