|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tavs zibens | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu pieskaries,
dāvājot paralīzes zibeni,
centrētu uz nemiera jūtām manī.
Miegainība smadzenēs,
saduļķota redze,
trauksme sirdspukstos.
Mirkļa atmiņas.
Tu!
Pavasara maigās elpas sildītā pastaiga.
Pilsētas krastmalas plātņu atskaņas,
pēc lēnajiem soļiem.
Tuvums sejās.
Elektrisks smaidu lādiņš
un mana neveiklība.
Bīstami...!
Tu pieskaries man,
tik maigi kā vējš.
Un pasmaidi,
dāvājot paralizējošo zibeni.
Jūtām...
(30.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
