|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | šķiršanās. | | Ievietojis: pumpkin |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
diezgan personisks dzejolis.
šodien, viena daļa manas sirds
nomira.
es apzinos, ka nodarīju tev sāpes,
bet tas tā nevarēja turpināties.
līdz mūsu ceļi šķīrās uz visiem laikiem.
neviens nav vainīgs.
tā tam vienkārši bija jānotiek.
tev vajag paskaidrojumus,
bet, saproti,
es tev nevaru tos sniegt.
šo lēmumu, šīs sajūtas
vienkārši nevar izteikt vārdos.
tev sāp, bet padomā labi,
domā man nē?
domā es vēl tagad neko nejūtu,
šīs jūtas paliks, bet es tās apslāpēšu,
noglabāšu dziļi sirdī,
līdz varbūt kādreiz tās tomēr izspruks
un pazudīs...
(21.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
