|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Portrets | | Ievietojis: Aijaija |
Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rāmī portrets,
Kas jau ilgus gadus
Vēro mūs
Gan rītos,novakaros,
Kā mēs, ēdot,
Te pie galda sēžam-
Jūt tas katra
Domas, jūtas vēdam.
Bet, kad ieslīgst
Visi dziļā dusā,
Portrets atdzīvojas-
Ēnas kustās klusu.
Būtne, kas vēl
Dienā bija rāmī,
Šūpuļkrēslā sēžot,
Tērzē rāmi...
Pretī viņai,
Dalot nakti jauko,
Jaunkungs cēls,
Kam mati salakoti,
Rokā turot
Cilindru un spieķi-
Izskatās, ka ģērbts,
Lai kaut kur ietu.
Vecais pulkstens
Skaita viņu laiku,
Un, kad sadzird,
Dziedam, pirmos gaiļus,
Jaunkungs dāmai,
Paņēmis zem rokas,
Palīdz pakāpties
Un ieceļ iekšā rāmī.
Pēc tam pats,
Ar spieķi atgrūžoties,
Izlec ārā,
Tur, kur rožu krūmi,
Un pa taciņu
Uz kaimiņmāju dodas,
Lai var iekāpt
Vietā, savā rāmī.
(24.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3162
Kopā:8885981
|
| |
| |
|
Autori
