|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Drūmās ielās mūsu skumjas | | Ievietojis: kaiminjiene |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ielu bruģis un veco ēku sienas
Uzsūc manu vientulību un skumjas.
Drūmas kļūst ielas, pa kurām es eju,
Un visur esi tu, mans mīļais, ar svešinieka seju.
Varbūt tu kādreiz arī pa šīm ielām iesi
Ar meiteni pie rokas un gardi smiesi.
Bet varbūt tu būsi viens un sajutīsi skumjas -
Manas skumjas no ielām un ēku sienām.
Varbūt tās jau būs tavas...
Tavas skumjas, kas ar manām satiksies.
Drūmās ielās mūsu skumjas...
Tās par mums tikai pasmiesies.
(28.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4467
Kopā:8887286
|
| |
| |
|
Autori
