|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pīlādzis | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No zemes skaudrā smaguma
Aiz asinssārta plīvura
Līkst allaž sūrais pīlādzis
Kā ceļa malas vientulis.
Bez mīlestības maiguma,
Bez gaismas staru dzīpara
Ir gadiem asiņojis tas
Pie svešu māju ceļmalas.
Bet šajā agrā rudenī
Kvēl košāk rūgtais pīlādzis.
Pat drūmā, aukstā mijkrēslī
Šķiet viņš kā vēlreiz piedzimis.
Bez kājām tālu aizbēdzis,
Bez mēles mēmi runājis,
Jūt sapnī Tavu tuvumu
Kā mūža pirmo rītausmu...
Jau Tavu soļu atbalss skan
Uz klinšu šaurās ejas,
Un katrs mirklis nu ir man
Kā Tava skaistā dzeja!
(08.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 16757
Kopā:8882698
|
| |
| |
|
Autori
