|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Šorīt... | Autors - Mārīte Bērziņa - Rozīte
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šorīt saule
spēlējas ar maniem matiem,
tos piesaistu nu svešiem skatiem...
Citus nevēlos,
tik tavus gaidu es,
lai beidzot tuvas būtu mūsu dvēseles...
Cik ilgi spēšu gaidīt,
nezinu to teikt
vai atkal dienas gribēs mani žēlot?
Jārod spēks man
atkal jaunu dienu sveikt,
kaut prieku sirdī, varu tikai tēlot..
Tu jautā, kāpēc
man tas vajadzīgs,
ka ilgojos sapratnes, divvientulības -
nu parādi,
kuram tas ir vienaldzīgs,
kurš spēj būt laimīgs - bez mīlestības...?
(09.10.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
