|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | nav virsraksta | Ievietojis: Mikijs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rudens lapu lietus līst
Neizzinātājā sapņu zemē manā.
Aukstas ledus asaras plīst
Sirdī kvēlojošajā tavā.
Tavs pieskāriens tik auksts un prasts
Man bail, ka domās neesi vairs te…
Apziņā man solis tuvs…
… Un krasts…
Un plašums nebeidzams man ir rasts…
Caur rudens kapu lietu
Visums tāls un neapzināts.
Manī uzmācīgs domu bišu spiets
Radis patvērumu kā gars…
…Neaicināts…
(16.11.2008) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2853
Kopā:8893340
|
| |
| |
|
Autori
