|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | kuš | | Ievietojis: DeShy |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
zili krāsota autobusa pietura
lēnām sarūsē
kopā ar mani
autobusu saraksts sen jau
nesakrīt
un mans pulkstenis lēnām
atpaliek
šķiet ka būs negaiss
kuš
vai dzirdi kā lietus
noskalo tavu vasaru
no manas maigi saldās
pietvīkušās ādas
vairs nekas nepaliks pāri
tik dažās šūnās
būs iesūkusies
tava saldā smarža
un kluss čuksts
būs aizķēries
vēl manā ausī
šoreiz es lidošu prom
bet tu paliksi manā vietā
sarūsējuša autobusa pieturā
gaidi
varbūt es nākšu atpakaļ
ar siltiem vējiem
un tavu čukstu
bet šoreiz ne
kuš
nevajag neko teikt
tu esi mans mākonis
bet es gribu sauli..
(24.11.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2820
Kopā:8885639
|
| |
| |
|
Autori
