|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lidostā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Izlietais ūdens zemē vēl nesūcas,
Sakultais sviests jāziež uz maizes,
Bet lidene mana lēni jau nolaižas
Kā sektantam pastarās vēdera graizes...
Lido vien tālāk, lidene ātrā,
Gribu uzsākt visu no nulles.
Meklējiet mani starp dadžiem un nātrām,
Lai nodziest dzīves statūtu rullis.
Celsim mīlas un neprāta valsti,
Lai uz mūžiem mūs kopā šeit sakaļ.
Nebūsim melu un nīcības balsti,
Kas lūdzas, lai lido tiem pakaļ.
Bet lidene mana jau piezemējas
Un vēsta, ka dzīvots ir gana.
Sāp tukšums, bet mute jau smejas:
"Tā nebija dzīvošana..."
(13.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 15655
Kopā:8881596
|
| |
| |
|
Autori
