|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nostaļģija... | Autors - Filosofs ar basām kājām.
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es zinu ka tumši... un nekāds literārais sasniegums ar šis nav, bet ielikt viņu šeit man likās labāk, kā izdzēst un aizmirst.
//Uzmundrinājuma vārdus varat pataupīt paši sev. paldies.
Pelēka tumsa, neskaidrība
Sirds man jūtas samocīta
Tik daudz ir sāpēts
Ka tiek pārstāts just
Tik ilgi ir sāpēts
Ka liek atmiņām zust
Par laiku kad naivums
Deva cerību mīlai
Ilgai, skaistai
Dzīvai un brīvai
Tagad...
Nu atmiņas kā suņi
No kuriem tu bēdz.
Bet atmiņas ir viss
Ko pieminēt vērts
Jo viss kas ir tagad -
Pelēka tumsa, neskaidrība.
Sirds man jūtas samocīta (18.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2542
Kopā:8893029
|
| |
| |
|