|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mītiņš | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man žēl savas mazās tautas,
Par viņu es šovakar raudu,
Par tiem, kas nu ielmalās kaujas
Un sūdzas par trūkstošo naudu.
Kas gan mēs latvieši tagad
Pasaules acīs nu esam,
Ar kādiem gan varoņdarbiem
Savas tautas vārdu mēs nesam?
Man kauns, sirdī sajūtu sāpi,
Nu redzot, kā mana tauta te grimst,
Vai tiešām,akmeni sejā kad trāpi,
Tavs apmātīgais niknums tad rimst?
Es mīlu savu tautu, zemi savu,
Bet dažreiz man tik tiešām kauns,
Un ko gan lai es mēģinu un daru?
Uz ielām sākts ir kārtējais jau raunds.
(13.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
