|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Cerībā sasaldētas | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mana pirvātā elle,
kurā tek asaru krelles,
mana zvaigžņotā debess,
bez Tavas vēlmes,
s a s a l d ē t a s.
Varbūt pat mūžīgi.
Kādu ielu lietus noteču urgas,
bruģētu atmiņu saplaisājušie ceļi,
izgaršotu lūpkrāsu rasainās piles,
iemērkts viss ledū,
bezgalības kalnā.
Tukšums un nauda,
vara un bauda,
Tavu ķermeni turpina skart,
vēlos mirklī tikt saplosīts!
Mirklī,
kurā Tu aizkavēji mani,
kurā nokalta ziedi
cerībās un ilgās,
kurā iestājās
gados sasaldēts apnikums.
Mana privātā elle,
kurā tek asaru krelles,
mana sasaldētā pasaule,
kurā trūkst cerību saules,
tik mana?
Varbūt Tava?
Varbūt visu?
Varbūt...
08.02./11.02.-19.02.2009
(19.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
