|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Iļģuciems | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Veltīts tai skumjajai meitenei, ar kuru reiz sarakstījos, bet tā arī nekad nesatikos. Veltīts Iļģuciemam, kurā meklēdams viņu, apmaldījos. Eņģelim, kurš mani uzklausīja un redzēja, tikai ne es. Toreiz..., pirms daudziem gadiem.
Ielu arfa melodiju, kādu tikai ielas zin,
Satin Iļģuciema vējos tā kā vecmāmiņa tin,
Savij Iļģuciema smilgās tā kā matos zeltainos.
Saki, mana vientulība, kas šīm skumjām prieku dos !
Saaudzis ar arfas stīgām, saaudzis ar ielām ar',
Klīstu apmaldījies sevī, šaubu nav, to daudzi var.
Pretī nākošajā barā pārbļauts klusums žņaudzas kluss -
Mana Iļģuciema dziesma viņu saule rīt jau būs...
Bet, ja naktī uzzied ceriņš, tas ir tikai stīgu dēļ,
Kurām miera nav un nebūs, kuras atveldzē un dzeļ.
Mīlas vēstules no manis ir šīs ielas, un varbūt
Arī tev, lai iemīlētu, jāiemīl par ielām kļūt...
(15.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 16465
Kopā:8882406
|
| |
| |
|
Autori
