|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Debesis tasītē | | Ievietojis: bariss |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad smaidīsi debesīm, redzēsi mani,
Kur mākonis bijušā negaisa rakstiem...
Tur stāvu un skatos kā peļķēs tu lasi,
Ko rakstīju vēstulē pērkona pirkstiem...
Ir tālums kā pilsēta debesu zila -
Tā vasara mana, kas aizbēgusi,
Lai ātri paslēptos sasistā tasē,
Un visu, kas bijis, sen izlijusi.
Tev kafiju - tēju?
Vīnu - martini?
Ak, neienāksi...
Nu gan...tad jā...
Tad nu...
uz to...
līdz kad...
vai zini...
Es kļūdos?
Nu lai viss paliek...
tā.
Es apmaldījos kļūdās un noteikumos un pārkāpu visus likumus
tas ko atceros ir varbūt tikai daudzpunkti...
visi komati sen jau aizbraukuši pazuduši...
palicis tikai viss pārējais
un mana lapa
bez paraksta...bez vārda...
piedod man
par tām debesīm tasītē
un par šo vasaru
kura pazuda
saulē...
(22.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3138
Kopā:8885957
|
| |
| |
|
Autori
